Все жанры Все авторы
Pūķa ēna. Saimniece - Edgars Auziņš

Pūķa ēna. Saimniece

Автор

Страниц

210

Год

2024

Katram pūķim ir nepieciešama Ēna, lai iegūtu spēku un kontrolētu cilvēkus. Dimanta pūķis uzskata, ka es esmu viņa Ēna un draud, ka nekad neatlaidīs. Viņš mani pat piesaistīja ar maģiju un tagad es esmu viņa gūstekne. Taču maģiskā saikne starp mums darbojas abos virzienos - bez manis nav viņa. Lai atrastu laimi, es kļūšu ne tikai par pūķa valdnieci, bet arī viņa sirds saimnieci. Es esmu gatava iestāties par visu, kas man ir svarīgs, un mana labākā palīdzība ir burvju zobens.

Šis stāsts ir par Dimanta pūķi, kas gūst spēku no savas Ēnas un cīnās par savu vietu Robežvalstīs. Es esmu iesaistīta šajā konfliktā un gatava stāties pretī visām grūtībām, lai aizstāvētu savu vietu un savus tuviniekus.

Читать бесплатно онлайн Pūķa ēna. Saimniece - Edgars Auziņš

Prologs

Pamostoties tumsā vienatnē ar kailu izskatīgu vīrieti apkaklītē, nospriedu, ka tas ir nežēlīgs joks. Mani nolaupīja un aizvilka uz industriālo zonu kaut kādu neskaidru iemeslu dēļ.

Biju gatava cīnīties ar visu, kas pagadās, aizstāvot savu dzīvību un godu, bet izrādījās, ka esmu citā pasaulē, kur maģija un pūķi ir norma. Vienīgā problēma ir tā, ka es vispār neatceros, kā es šeit nokļuvu un kāpēc manās rokās bija īsts zobens, turklāt maģisks!

Ar šī zobena palīdzību man izdevās izkļūt no alas. Es atrados pamestā pilī pilnīgi viena, izņemot mazus inteliģentus ziedu pūķus un milzīgu zirnekli, kas medī naktī.

Mana atmiņa ir kā zālē izmētāti puzles gabaliņi, un katrs jauns mani tikai mulsina vēl vairāk. Bet incidents man palīdzēja atcerēties visu un pat vairāk. Tagad es precīzi zinu, kur iet mana sirds, un darīšu visu iespējamo un neiespējamo, lai atgrieztos pie meitas.

1. nodaļa. Peldēt uz dzīvību un nāvi

Es skrēju tā, kā biju skrējusi tikai vienu reizi – glābjot savu dzīvību, par kuru atcerējos tikai pirms kādas pusstundas. Man dega plaušas, sāka sisties kāju muskuļi, bet es lidoju ātrāk par vēju pa ceļu uz jūru.

Ja vien paspētu laicīgi! Ja vien zēni saprastu, kādas briesmas viņiem draud, un domātu bēgt!

Kaklā bija kamols, jo stulbi nolēma mani iepriecināt ar šiem stulbajiem gliemežvākiem, sasodīts! Es sev nepiedošu, ja…

Nekad nebiju bijusi pie okeāna, taču no video internetā zināju, ka, ja jūra nepiemērotā laikā atkāpjas no krasta, tā ir droša cunami pazīme. Un jo tālāk ūdens atkāpsies, jo varenāks vilnis skars krastu. Daļa, kur es devos peldēties, bija līcis ar nosaukumu "Pūķa mēle". Šādās vietās cunami var būt daudz bīstamāks un viļņi var sasniegt labas piecstāvu ēkas augstumu.

Bet cik ilgā laikā jūra atgriezīsies?

Es neatceros…

Lielā augstuma un attāluma atšķirība ļāva cerēt, ka ūdens nekādā gadījumā nesasniegs pili, lai tikai paspētu atgriezties…

Kaut kur ceļa vidū puiši mani panāca. Pīrs un Gans, šķiet, saprata, ka ir noticis kaut kas neparasts, un metās pēc trakās Pūķa ēnas.

– Kas noticis, nyera? – viens no viņiem ejot uzdeva jautājumu.

Pa šo laiku man acu priekšā peldēja apļi, un man vairs nebija gandrīz nekādas elpas. Un sāpes sānos bija tik nežēlīgas, ka nācās piebremzēt, bet es turpināju, smagi elpojot, ātrā tempā virzoties jūras virzienā. Tas nebija tik viegli, man nācās nepārtraukti šķielēt un pīlēt no spēcīgām pretvēja brāzmām.

– Jūra… Tā tagad atgriezīsies… Visu aizskalos. Zēni ir klāt… Mums viņi jāglābj! – Man tikko pietika elpas šai pēkšņajai frāzei.

– Kā tas visu nomazgās?! Jā, mūsu rajonā tas nekad nav noticis! – Pīrs labsirdīgi piezīmēja. "Tev nav jābaidās, njera."

"Ziemā bieži vētra, bet vasarā…" Gan viņam piebalsoja.

Šajā brīdī nokļuvām vietā, kur aizaugušais ceļš nogāzās krastā, un mūsu acīs atklājās zvērīga aina savā nekanoniskajā skaistumā. Jūra ļoti atkāpās, pilnībā atsedzot līča dibenu, cik tālu vien acs sniedza. No šejienes tas izskatījās ķieģeļu sarkans, iespējams, no aļģēm vai koraļļiem. Turklāt man izdevās pamanīt duci dažādu kuģu skeletu, kas atgādina pussabrukušus skeletus…

Un daži bija salīdzinoši svaigi, kas starp citiem izcēlās ar savu novitāti un iekrita acīs.

"Yoyo…" sacīja Gans.

"Jūsu…" Pirs norija lāstu. "Viņš teica, ka mums vajadzēja to noslīcināt tālāk."

Вам может понравиться: